Nodokļu izmaiņas Baltijas valstīs 2026. gadā: trīs valstis, trīs atšķirīgi virzieni
2026. gads iezīmē pagrieziena punktu nodokļu politikā visā Baltijas reģionā. Lai gan Igauniju, Latviju un Lietuvu vieno ģeogrāfiska tuvība un ciešas ekonomiskās saites, to nodokļu politikas attīstās ievērojami atšķirīgos virzienos. Uzņēmumiem, investoriem un darba devējiem, kas darbojas vairāk nekā vienā Baltijas valstī, šīs atšķirības arvien vairāk ietekmēs stratēģisko plānošanu, izmaksu pārvaldību un ilgtermiņa struktūru veidošanu.
Tā vietā, lai runātu par vienotu reģionālu virzību, 2026. gads izgaismo trīs nacionālas pieejas: stabilitāti Igaunijā, mērķētas korekcijas Latvijā un plašu reformu Lietuvā. Izpratne par šīm atšķirībām kļūst būtiska ikvienam, kas darbojas pārrobežu vidē.
Igaunija: paredzamība un nepārtrauktība
Igaunija 2026. gadā saglabā izteiktu uzsvaru uz konsekvenci. Tās atšķirīgā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kur peļņa tiek aplikta ar nodokli tikai tās sadales brīdī, paliek nemainīga. Atkārtoti ieguldītā peļņa joprojām ir atbrīvota no nodokļa, stiprinot Igaunijas ilggadējo pozīciju kā jurisdikcijai, kas veicina ilgtermiņa uzņēmējdarbības izaugsmi, nevis īstermiņa peļņas izņemšanu.
Netiešie nodokļi arī nonāk stabilā stāvoklī. Pēc nesenajiem palielinājumiem standarta PVN likme 2026. gadā nemainās, un esošās samazinātās likmes turpina piemērot tādām nozarēm kā izmitināšana, grāmatas, zāles un starptautiskā tirdzniecība. No darba devēju skatpunkta sociālā nodokļa likmes kopumā paliek nemainīgas, lai gan minimālā sociālā nodokļa bāze nedaudz pieaug, ietekmējot algu aprēķinus zemāk apmaksātām pozīcijām.
Būtiska izmaiņa iedzīvotāju ienākuma nodoklī ir universāla ikmēneša neapliekamā minimuma ieviešana, aizstājot iepriekšējās no ienākumiem atkarīgās formulas. Tas vienkāršo algu administrēšanu un padara neto atalgojumu prognozējamāku darbiniekiem visos ienākumu līmeņos.
Kopumā Igaunijas vēstījums uzņēmumiem ir skaidrs: noteikumi ir stabili, caurskatāmi un maz ticams, ka tie sagādās negaidītus pārsteigumus.
Latvija: selektīvs atbalsts apvienojumā ar pakāpeniskiem palielinājumiem
Latvijas nodokļu darba kārtība 2026. gadā ir dinamiskāka, apvienojot īslaicīgus atbalsta pasākumus ar ilgtermiņa ieņēmumu palielināšanu. Uzņēmumu nodokļu jomā saglabājas sadalītās peļņas aplikšanas modelis, taču tiek ieviests jauns, izvēles režīms uzņēmumiem, kas pilnībā pieder fiziskām personām. Šī alternatīvā struktūra apvieno uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu elementus, radot līdzsvarotāku rezultātu mazākiem, lokāli piederošiem uzņēmumiem.
PVN politika kļūst aktīvāka. Uz ierobežotu laiku atsevišķiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem tiek piemērota samazināta likme, lai mazinātu dzīves dārdzības spiedienu. Vienlaikus tiek sašaurināti nosacījumi samazinātās PVN likmes piemērošanai publikācijām, atspoguļojot selektīvāku pieeju nodokļu atvieglojumiem.
Darba un sociālajā jomā Latvija palielina neapliekamā minimuma slieksni un paaugstina minimālo algu, vienlaikus būtiski paplašinot ar ģimeni saistītos pabalstus. Šie pasākumi stiprina mājsaimniecību ienākumus, taču ietekmē arī darba devēju izmaksas un budžeta plānošanu.
Visizteiktāk Latvija izceļas akcīzes un vides nodokļu jomā. Alkohola, tabakas, energoresursu un dabas resursu ieguves nodokļu palielinājumi tiek ieviesti pakāpeniski vairāku gadu laikā. Uzņēmumiem tā nav vienreizēja slodze, bet gan virkne pakāpenisku korekciju, kas prasa tālredzīgu finanšu plānošanu.
Lietuva: sistēmiska reforma visā nodokļu sistēmā
Lietuvas nodokļu izmaiņas 2026. gadā ir visaptverošākās. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek pārveidots, mainot likmes, paplašinot atvieglojumus mazajiem un jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kā arī ieviešot jaunus ierobežojumus zaudējumu izmantošanai. Vienlaikus investīcijām labvēlīgi pasākumi, piemēram, tūlītēja nolietojuma piemērošana noteiktiem aktīviem, ir vērsti uz modernizācijas un ražīguma pieauguma veicināšanu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma piedzīvo fundamentālu pārveidi. Lietuva virzās uz vienotu progresīvu ienākuma nodokļa sistēmu, kas plaši attiecas uz dažādiem ienākumu veidiem. Augstāku ienākumu guvējiem tiek piemērotas augstākas robežlikmes, savukārt atsevišķas kategorijas, piemēram, dividendes un ilgtermiņa ieguldījumi, joprojām tiek aplikti ar atsevišķu vienoto likmi. Pašnodarbinātās personas tiek ciešāk iekļautas progresīvajā sistēmā, mazinot iepriekšējos atvieglojumus augstāku ienākumu līmeņos.
Izmaiņas neaprobežojas tikai ar ienākuma nodokļiem. Nekustamā īpašuma nodoklis kļūst diferencētāks, augstākas vērtības un papildu īpašumiem tiek piemērotas paaugstinātas likmes, savukārt pamatmājokļiem tiek nodrošināta daļēja aizsardzība. Jauni akcīzes nodokļi, tostarp cukura nodoklis saldinātajiem dzērieniem, signalizē par ciešāku saikni starp nodokļu politiku, sabiedrības veselību un sociālajiem mērķiem.
Darba devējiem īpaša uzmanība jāpievērš izmaiņām ar nodokli neapliekamo labumu jomā, piemēram, brīvprātīgajai veselības apdrošināšanai, kas prasa rūpīgu atlīdzības struktūru pārskatīšanu.
Ko tas nozīmē uzņēmumiem
Kopumā Baltijas nodokļu vide 2026. gadā mazāk raksturojama kā reģionāla harmonizācija un vairāk kā nacionālās identitātes izpausme. Igaunija piedāvā paredzamību, Latvija līdzsvaro sociālo atbalstu ar fiskālu stingrību, bet Lietuva īsteno sistēmiskas reformas ar pārdales mērķiem.
Organizācijām, kas darbojas vairāk nekā vienā Baltijas valstī, šī diverģence palielina nepieciešamību pēc pielāgotām, katrai valstij specifiskām nodokļu stratēģijām. Var būt nepieciešams pārskatīt algu modeļus, investīciju lēmumus, cenu politiku un grupu struktūras, lai tās atbilstu mainīgajiem noteikumiem.
Baltijas valstis joprojām ir pievilcīgs reģions uzņēmējdarbībai, taču 2026. gadā panākumi būs atkarīgi no izpratnes ne tikai par to, kas mainās, bet arī par to, kur un kāpēc
